Начало  Регистрация  Архив  Правила  Статьи  Реклама\Контакты  Напиши нам

Результаты поиска - 'latviesu valoda' № 25908, История, 8 класс Help plz.:) latvijas vesture 19.gs sakuma Lacis Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas - 1918. gada 17. novembrī - tika izveidota Tautas padome, kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt Satversmes sapulces vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. 1920. gada 7. februārī “Valdības Vēstnesī” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas Padome, bet vienu - Senāts.[nepieciešama atsauce] 17. febru vlad1986 Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība Kapitālisma attīstība Latvijā 19. gs. norisa, pastāvot spēcīgām feodālisma paliekām. Vienlaikus ar feodālisma sairumu un kapitālisma attīstību Latvijā veidojās jauna vēsturiska kategorija - latviešu nācija. Nāciju kā cilvēku stabilu kopību raksturo: kopēja ekonomiskā dzīve, teritorija, valoda un kultūra, kas radusies uz kopējās psihiskās struktūras bāzes. Atsevišķi nāciju veidojoši elementi bija radušies jau feodālisma laikā. Nācijas pamatu - kopējo ekonomisko dzīvi radīja un nodrošināja tikai kapitālisma attīstība. Tāpēc latviešu nācijas izveide notika 19. gs. otrā pusē. Latviešu tautība kā et HaCKer Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un Ivanovas).[nepieciešama atsauce] Industrijas attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19.gadsimta 70.-80.gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars DJ Kalle Ceru, ka šis derēs.. 1/2 № 25951, Латышская литература, 9 класс Vajag domrakstu protams latviesu val. par kapec Mara Zalite saka rakstit 250 vardi. pliss help Evita Māra Zālīte gribēja izpausties, bet tā kā bija cenzūra viņa to nevarēja.Viņa gribēja atjaunot vārdu un dzejoļu jēgu Viņa gribēja uzrunāt savu tautu, viņai gribējās lai visi saprot kādā pasaulē viņi dzīvo. Sākumā viņa rakstija liriku, bet tad libretus. Varbūt cenzūras dēļ viņa nevarēja izpausties, bet tik un tā viņa bij laba rakstniece un tieši tapēc viņu atceras vēl tagad. (mazāk par 250 , bet nu apm ;) ) werkis2 Māra zālīte (1952 – ) Māra Zālīte ienāca literatūra 70. Gadu sākumā un drīzā laikā kļuva par plašā sabiedrībā iecienītu dzejnieci un dramaturģi, jo viņas daiļradē īpaši saasinātas visai latviešu tautai tik nozīmīgās izdzīvošanas un brīvības, tagadnes un nākotnes uzdevumu problēmas. Māra zālīte dzimusi 1952. gada 18. Februārī –aukstā Sibīrijas ziemas naktī – Krasnojarskas apgabalā. 1956. gada rudenī viņas ģimene atgriežas Latvijā. Mārai ir 4,5 gadu, kad pēc tālā ceļojuma ģimene nonāk Zemgalē – Slampes ciemā vectēva mājās Kalna Ķivuļos. Tur dzejniece pavada savu bērnību. 1967. gadā Māra pabeidz Slampes astoņgadīgo skolu, bet vidusskolas kursu apgūst Murjāņu sporta internātskolā. Tālākais ceļš ved uz Latvijas Valsts universitāti Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu, kura studē no 1970. – 1975. gadam. Vienu gadu (1974. – 1975.) dzejniece strādājusi Rakstnieku savienībā par tehnisko sekretāri, bet no 1975. līdz 1979. gadam – par referenti. 1979. gadā viņa uzņemta Rakstnieku savienībā un 1980. gadā ievēlēta tās valdē. No 1980. līdz 19882. gadam M.Zālīte vadījusi Rīgas jauno literātu studiju, no 1977. gada ir dzejas konsultante žurnālā “Liesma”, kopš 1989. Gada – žurnāla “Karogs” galvenā redaktore. Turp. sk. failaa 1/5 № 25955, История, 8 класс kas notika Latvijas teritorija 19.gadsimtu sakuma?? vlad1986 Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība Kapitālisma attīstība Latvijā 19. gs. norisa, pastāvot spēcīgām feodālisma paliekām. Vienlaikus ar feodālisma sairumu un kapitālisma attīstību Latvijā veidojās jauna vēsturiska kategorija - latviešu nācija. Nāciju kā cilvēku stabilu kopību raksturo: kopēja ekonomiskā dzīve, teritorija, valoda un kultūra, kas radusies uz kopējās psihiskās struktūras bāzes. Atsevišķi nāciju veidojoši elementi bija radušies jau feodālisma laikā. Nācijas pamatu - kopējo ekonomisko dzīvi radīja un nodrošināja tikai kapitālisma attīstība. Tāpēc latviešu nācijas izveide notika 19. gs. otrā pusē. Latviešu tautība kā et HaCKer Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Tā, līdz pat 1860-tajiem gadiem latviešiem bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo dzimtbūšana ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19.gs. otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem. Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maska DJ Kalle 19. gadsimts Politiskā Attīstība 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, saistīti dzimtbūšanas važām. Politisko gaisotni noteica latviešu apdzīvoto teritoriju iekļaušana Krievijas impērijā ar visām no tā izrietošām sekām: ar Krievijas pretenzijām, kur būtu viens cars, viena ticība un viena valoda. Un tomēr, būdama politiski pakļauta Krievijai, saimnieciski Latvija bija orientēta uz Rietumiem. Pēc nodarbošanās veida, dzīvesveida un izvietojuma Latvijas iedzīvotāji dalījās divās galvenajās grupās lauku un pilsētas iedzīvotāji, kuru starpā robeža nebija nepārejama, tomēr ilgu laiku šī barjera pastāvēja un 19. gadsimta laikā tā tika pakāpeniski pārvarēta. Iedzīvotāju vidu dominēja zemnieki, kas toreiz gandrīz bija sinonīms vārdam Latvieši. Ekonomiskā attīstība un sociālās grupas 19. gadsimta sākumā valdošā rūpnieciskā forma bija Cunftu amatniecība – galvenie ražotāji bija, meistari, zeļļi un mācekļi. 19.gadsimta vidū un otrajā pusē daļa meistaru pakāpeniski kļuva par uzņēmējiem un aizvien vairāk, kā algoto darba spēku izmantoja zeļļus un mācekļus, bet daļa savukārt nonāca algoto strādnieku stāvoklī. Amatnieciskajā ražotnē muižas centās iesaistīt dzimtļaudis, nosaucot viņiem attiecīgas darba klaušas un nodevas. Mājamatniecība saglabājās visu 19. gadsimtu, it īpaši Latgalē, kur bija lielāks skaits sīku saimniecību ar maziem ienākumiem. 19. gadsimta 1. pusē saimnieki zemniekus piesaistija savai zemei arī tāpēc, ka daļu no viņiem nodeva peļņas darbos pie amatniekiem un mājupniekiem. Vēl 50. un 60. gados amatniekus par izvairīšanos no zemkopības darbiem, sodija ar miesas sodu. Muižu vajadzībām strādāja gan pilsētu, gan lauku amatnieki. Bieži vien amatnieki dēļ papildus darba, bez samaksas nespēja nodrošināt savas ģimenes ar pārtiku. Tāpēc nācās apvienot vairākas specialitātes kopā, lai tādējādi spētu nopelnīt iztikai. Tāds stāvoklis saglabājās visu 19. gadsimtu. Lauku amatnieki pēc sava ekonomiskā stāvokļa dalījās bezzemniekos, sīkzemniekos un lielzemniekos, kuriem piederēja lielas zemes platības un algoti darbinieki. Viena no profesionālāko amatnieku klasēm bija bezzemnieki, jo galvenā to nodarbošanās bija to amats. 19. gadsimtā pilsētu un lauku amatniecība attīstījās visai atšķirīgi, taču tās bija saistītas viena ar otru, jo lauku un pilsētu amatnieki kopīgi strādāja muižās. Šo kopdarbu rezultātā lauku amatnieki apguva progresīvākus paņēmienus. 1812. gada 11. februārī tika izdots rīkojums, kas atļāva zemniekiem iestāties tirgotāju ģildēs, taču Latviešu zemnieku vidū tas neguva atsaucību. 1/2 kašķīte 1812.g Napoleona vadītā francijas impērija saroja ar krieviju. karadarbība skāra arī krievijas sastāvā esošo Latviju. napoleona pakļautībā esošais Prūsijas karaspēks ieņēma Kurzemi un Zmegali. ļoti aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki arvien viarāk apzinājās zemnieku nemieru draudus.Citur Eiropā dzimtbūšana pamazām tika atcelta. negribīgi samierinājās arī vietējie vācu muižnieki. Cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemē un Zemgalē, drīz pēc tam arī Vidzemē. Vācu muižnieku īpašumā palika visas zemes. Par tās lietošanu zemniekiem joprojām bija jāiet smagos klaušu darbos.Faktiski zemnieki ieguva personisko brīvību. Krievijā valdīja pareizticība. Zemnieku nemierus apaspieda, bet vācu muižnieki un cara valdība bija spiesti atkāpties. Zemnieki guva tiesības izpirkt zemi par naudu, muižās sākās izmantot algotu darbspēku. 1802. g – Kauguru zemnieku nemieri Valmieras apkārtnē 1812. g. – Napoleona armijas iebrukums latvijā 1817.g. – dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā 1819g.g – dzimtbūšanas atcelšana vidzemes guberņā 1841.g.g – dibināts Valmieras skolotāju seminārs 1849.g. – Vidzemes zemnieki iegūst tiesības izpirkt zemi 1/1 Lacis 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, № 25975, История, 8 класс kas notika Latvijas teritorija 19.gadsimta sakumaa? DJ Kalle 19. gadsimts Politiskā Attīstība 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, saistīti dzimtbūšanas važām. Politisko gaisotni noteica latviešu apdzīvoto teritoriju iekļaušana Krievijas impērijā ar visām no tā izrietošām sekām: ar Krievijas pretenzijām, kur būtu viens cars, viena ticība un viena valoda. Un tomēr, būdama politiski pakļauta Krievijai, saimnieciski Latvija bija orientēta uz Rietumiem. Pēc nodarbošanās veida, dzīvesveida un izvietojuma Latvijas iedzīvotāji dalījās divās galvenajās grupās lauku un pilsētas iedzīvotāji, kuru starpā robeža nebija nepārejama, tomēr ilgu laiku šī barjera pastāvēja un 19. gadsimta laikā tā tika pakāpeniski pārvarēta. Iedzīvotāju vidu dominēja zemnieki, kas toreiz gandrīz bija sinonīms vārdam Latvieši. Ekonomiskā attīstība un sociālās grupas 19. gadsimta sākumā valdošā rūpnieciskā forma bija Cunftu amatniecība – galvenie ražotāji bija, meistari, zeļļi un mācekļi. 19.gadsimta vidū un otrajā pusē daļa meistaru pakāpeniski kļuva par uzņēmējiem un aizvien vairāk, kā algoto darba spēku izmantoja zeļļus un mācekļus, bet daļa savukārt nonāca algoto strādnieku stāvoklī. Amatnieciskajā ražotnē muižas centās iesaistīt dzimtļaudis, nosaucot viņiem attiecīgas darba klaušas un nodevas. Mājamatniecība saglabājās visu 19. gadsimtu, it īpaši Latgalē, kur bija lielāks skaits sīku saimniecību ar maziem ienākumiem. 19. gadsimta 1. pusē saimnieki zemniekus piesaistija savai zemei arī tāpēc, ka daļu no viņiem nodeva peļņas darbos pie amatniekiem un mājupniekiem. Vēl 50. un 60. gados amatniekus par izvairīšanos no zemkopības darbiem, sodija ar miesas sodu. Muižu vajadzībām strādāja gan pilsētu, gan lauku amatnieki. Bieži vien amatnieki dēļ papildus darba, bez samaksas nespēja nodrošināt savas ģimenes ar pārtiku. Tāpēc nācās apvienot vairākas specialitātes kopā, lai tādējādi spētu nopelnīt iztikai. Tāds stāvoklis saglabājās visu 19. gadsimtu. Lauku amatnieki pēc sava ekonomiskā stāvokļa dalījās bezzemniekos, sīkzemniekos un lielzemniekos, kuriem piederēja lielas zemes platības un algoti darbinieki. Viena no profesionālāko amatnieku klasēm bija bezzemnieki, jo galvenā to nodarbošanās bija to amats. 19. gadsimtā pilsētu un lauku amatniecība attīstījās visai atšķirīgi, taču tās bija saistītas viena ar otru, jo lauku un pilsētu amatnieki kopīgi strādāja muižās. Šo kopdarbu rezultātā lauku amatnieki apguva progresīvākus paņēmienus. 1812. gada 11. februārī tika izdots rīkojums, kas atļāva zemniekiem iestāties tirgotāju ģildēs, taču Latviešu zemnieku vidū tas neguva atsaucību. 1/2 kašķīte 1812.g Napoleona vadītā francijas impērija saroja ar krieviju. karadarbība skāra arī krievijas sastāvā esošo Latviju. napoleona pakļautībā esošais Prūsijas karaspēks ieņēma Kurzemi un Zmegali. ļoti aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki arvien viarāk apzinājās zemnieku nemieru draudus.Citur Eiropā dzimtbūšana pamazām tika atcelta. negribīgi samierinājās arī vietējie vācu muižnieki. Cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemē un Zemgalē, drīz pēc tam arī Vidzemē. Vācu muižnieku īpašumā palika visas zemes. Par tās lietošanu zemniekiem joprojām bija jāiet smagos klaušu darbos.Faktiski zemnieki ieguva personisko brīvību. Krievijā valdīja pareizticība. Zemnieku nemierus apaspieda, bet vācu muižnieki un cara valdība bija spiesti atkāpties. Zemnieki guva tiesības izpirkt zemi par naudu, muižās sākās izmantot algotu darbspēku. 1802. g – Kauguru zemnieku nemieri Valmieras apkārtnē 1812. g. – Napoleona armijas iebrukums latvijā 1817.g. – dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā 1819g.g – dzimtbūšanas atcelšana vidzemes guberņā 1841.g.g – dibināts Valmieras skolotāju seminārs 1849.g. – Vidzemes zemnieki iegūst tiesības izpirkt zemi 1/1 raivens02 19.gs Latvijas pirmais neatkarības posms aptver periodu no neatkarības pasludināšanas 1918.g. 18. novembrī, līdz 1940.g. 17. jūnijam, kad PSRS karaspēks, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, iebruka tās teritorijā un pakļāva valsti okupācijai. Līdz ar neatkarības pasludināšanas brīdi aizsākās arī Latvijas, kā demokrātiskas valsts vēsture. Šajā vēstures posmā 1934.g. 15. maijā iestājās pauze, kad pēc veiksmīga apvērsuma sāka valdīt K.Ulmaņa autoritārais režīms, bet 1940. g 17. jūnijā Latvija zaudēja neatkarību un tikai to atgūstot 1990. gada 4. maijā Latvija atkal kļuva par demokrātisku valsti. turp. sk. failaa 1/2 Lacis 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, HaCKer Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un Ivanovas). № 26624, Латышский язык, 9 класс kas ir - arhaisms,arhivārs,elēģisks,koledža,krahs,mets,negācija,kosmopolītisks,porozs,esperanto,etimoloģija.eventuāls ? ludzu palidziet.! īsi, konkrēti :) Gruncis arhaisms - senvārds arhivārs - - Arhīva pārzinis, arhīva darbinieks. elēģisks - skumjš koledža - Augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs). krahs - bankrots, sabrukums mets - skice, uzmetums negācija - noliegums kosmopolītisks - tāds ar vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni porozs - caurumaisns, porains esperanto - starptautiska valoda etimoloģija - Valodniecības nozare, kas pēta vārdu izcelšanos un vēsturiskos sakarus ar tās pašas valodas vai citu valodu vārdiem eventuāls - iespējams, varbūtējs, nosacīts black_panther arhaisms- 1. Novecojusi parādība. 2. Valodniecībā - novecojis vārds.arhivārs-Arhīva darbinieks, dokumentu kārtotājs un pārzinis. elēģisks-skumjš. koledža- Augstākā vai vidējā mācību iestāde vairākās ārvalstīs. krahs-Izputēšana; bankrots. mets- darba pirmuzmetums; skice. negācija-Noliegums. kosmopolītisks-raksturīgs kosmopolītismam. porozs-Porains.esperanto- Mākslīga, starptautiska valoda. etimoloģija-vārda rašanās, zinātne, kas to pētī. eventuāls- varbūtējs angel failā skaidrojumi ņemti no latviešu valodas sinonīmu un skaidrojošās vārdnīcas 1/1 Elviss-K-siruss Arahisms - Arhivārs - Arhīva darbinieks elēģīsks koledža - Prefessionālā mācību iestāde krahs - Kad viss ir pazaudēts mets - negācija - negatīvi vērsts domu gājiens kosmopolitisks - prozs - Cik zināju palīdzēju! hhlady koledža-skolas veids,negācija-noliegums,elēģisks-sērīgs :) № 26629, Латышская литература, 9 класс uzrakstiit iisu domraksti(50-70) vaardi par teemu-mana valoda spooky Cilvēki ir dažādi. Ir gudri un ne tik gudri cilvēki. Bet tomēr katram ir sava veida valoda. Mana valoda ir latviešu valoda. Tā ir mana dzimtā valoda un es lepojos ar to, jo šī valoda man ir vienīgā un mīļākā. Es zinu arī citas valodas bet dzimtā valoda man ir viss tuvākā. Valoda var būt gan slikta, gan laba. Laba tā ir, kad mēs sakām kautko labu, bet slikta, kad aizskaram citus cilvēkus. Ticiet valodai un mēģiniet to izprast. Valoda ir spēcīgākais ierocis šajā pasaulē. SMART ONE Mana valoda pēc manām domām ir tāda kad starp draugiem runāju sarunvalodas līmenī, nelietoju paplašinātus un parāk sarežģitus un ar izpuškojumiem pilnus teikumus, es kā citi mani vienaudži cenšos runāt brīvi nepiespiesti.Tomēr citreiz lietoju kādu vārdu atvasinājumus, no citām valodām, bet cenšos to darīt retāk. Runājot, par valodu sabiedrībā, skolā, starp skolotājiem un pieaugušiem cilvēkiem, vairāk piedomāju ko saku, un kā pasaku. Necenšos ļoti steigties, un cenšos pateikt savu domu plašāk un izglītošāk. *LiNdiŅa..;D~ Mana valoda. Mana valoda-tā ir mana vērtība. Valoda padara skaistu katru tautu. Es lepojos ka mums ir tik skaista un daiļrunīga valoda. Lai gan ir tādi cilvēki, kuri pievazā valodu ar visādiem parazītvārdiem, bet tik un tā, tā ir un paliek MŪSU valoda. Es uzskatu ka Latviešu valodu būtu jāzin visiem latvijas iedzīvotājiem, kaut viņi pēc tautības ir krievi, bet dzīvojot latvijā, tiem būtu jāzin valsts valoda. № 26630, Латышская литература, 9 класс uzrakstiit iisu domraksti(50-70) vaardi par teemu-manu vienaudzu attieksme pret dzimto valodu! spooky Jau kopš seniem laikiem pastāv tāda lieta kā valoda. Bez valodas vairs mūsdienās nevar iztikt nekur, tādēļ mēs visi esam spiesti to mācīties. Dažiem šī mācīšanās padodas vieglāk, dažiem grūtāk, un katra cilvēka attieksme ir dažāda. Mūsu dzimtā valoda- latviešu valoda man ir vismīļākā, bet citiem varbūt tā nešķiet. Dažiem maniem draugiem nepatīk šī valoda, varbūt tāpēc, ka to ir grūti mācīties, bet es domāju, ka viss nāk ar pacietību un gribasspēku. Saviem vienaudžiem es vēlētos novēlēt veiksmi ar savu dzimto valodu, tā lai tā nekļūst par jūsu ienaidnieku. *LiNdiŅa..;D~ Manu vienaudžu attieksme pret dzimto valodu. TAs ir viegli raksturot viņu attieksmi pret valodu, vienā vārdā to pat var pateikt. Viņu attieksme ir nekāda. Viņiem ir pilnīgi vienis pīpis par to, ko viņi dara, kur nu vēl uztraukties par to, cik izkopta vai nekopta ir viņu valoda. PAtiesību sakot, viņiem būtu jākaunās, viņi piemēslo savu kultūru. Tas ir tāpat kā mest konfekšu papīriņus blakus savai gultai, tas ir tāpat kā dzīvot atkritumos. Mums viosiem būtu jākaunās, ka piedrazojam savu mantojumu. № 26694, История, 9 класс Sveiki!;) Baigais lūgums jums, nepieciešams referāts par Čārliju Čaplinu Spenseru....Lūdzu noderēs jebkura veida info vēl labāk jau gatavs referāts.Milzīgs paldies jau iepriekš!:)* agent. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A7%D0%B0%D1%80%D0%BB%D0%B8_%D0%A7%D0%B0%D0%BF%D0%BB%D0%B8%D0%BD http://www.tvnet.lv/men/hobiji/article.php?id=71686 hhlady Čārlija Čaplina muzeja fonds, kura vadītājs ir Maikls Čaplins, tika nodibināts jau pirms pāris gadiem, taču investoru trūkuma dēļ 1840.gadā celtās savrupmājas restaurācija kavējās. Tagad sponsori esot atrasti. Čārlijs Čaplins, īstajā vārdā Čārlzs Spensers Čaplins jaunākais, nomira 88 gadu vecumā savā mājā Vevē 1977.gada Ziemassvētku dienā. valelerjanka šeit ir reiviski peoples.ru bet šeit tu vāri partulkot tekstu latviešu valoda translate. meta. ua № 26786, Латышский язык, 9 класс LUUDZU PALIIDZIET!!! :) Luudzu izpaliidziet man, pasakot kur var atrast info par "Izglītības iespējas Dānijā"!!!!:) BEZ GOOGLESTANTES, JO TAJAA JAU IZMEEGINAAJOS!!!! DJ Kalle Ceru ka iss deres 1/2 sisee Izglītības un attīstibas centrs HAKES un Latvijas Jauniešu kustība Tellus piedāvā bezmaksas studiju programmas mācībām Dānijā. Iespējams pieteikties desmit dažādām studiju programmām kādā no četrām Dānijas augstākās izglītības iestādēm: Aarhus Business College, Aarhus Technical College, TEKO un Vejlby Agricultural College. Dānijā pēc divu gadu studijām iespējams iegūt 1. līmeņa augstāko izglītību, bet 3 gadu laikā – bakalaura grādu. Tiek piedāvāts arī piedalīties dažādās apmaiņas programmās ar sadarbības augstskolām ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Pieejama arī iespēja turpināt mācības Ksunja Kāpēc tieši Dānijā? Tāpat kā Lielbritānija, Dānija ir slavena ar savu augstu ekonomiskas attīstības līmeni. Dānija arī ir ES dalībvalsts. Sakarā ar speciālistu trūkumu tādās nozarēs kā IT Inženierija un Elektronika, Multimedia and Design, Finansu Menedžments, Arhitektūra un Celtniecība, Dānija piedāvā ES pilsoņiem bezmaksas mācības profesionālās, bakalaura un maģistra programmās. Pragmatisms ir viena no būtiskākām mācību iezīmēm Dānijā. Katrs students iegūst tieši tās zināšanās, kuras vēlāk būs jāizmanto praksē. Profesionālas mācību programmas dāņu akadēmijās un koledžās ilgst 2-2,5 gadi. Ar diplomu par apgūto profesiju students var vai nu uz Una principā latviešu valodā tu arī neko neatradīsi! Tomēr, ja tev noder, tad vari tulkot no šīs lapas - http://www.studyindenmark.dk/ tajā angliski viss ir paskaidrots - es domāju, ka tas ir labākais variants, jo latviski internetā tu neko neatradīsi! ;) № 27556, Латышский язык, 8 класс Приветик всем!!Нужна ваша помощь.. Мне надо сочинение на латышском языке..на любую тему!!!Чтони-нибудь по интереснее=)))слов 100-150!! Vika eto ne interestno no Vēsture Tiek uzskatīts, ka latviešu valoda sākusi veidoties ap 7.-9.gs., kad izveidojās latviešu ciltis - kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi. Vienotas valodas attīstību veicināja atsevišķo cilšu konsolidācija, to apdzīvotajām teritorijām nokļūstot Livonijas ordeņa pakļautībā. Latviešu valodas veidošanās noslēdzās 16.gs. gadsimtā, liela nozīme latviešu valodas izveidē ir latgaļu un zemgaļu valodām, tāpat arī lībiešu valodai. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā - baznīcas dziesmu tulkojumi - ir no 1530. gada. Sākotnēji latviešu valoda tika pierakstīta gotiskajā ortogrāfijā   3/47   Вернуться >>

Реклама © 2007-2018 homework.lv